Bībele no vāka līdz vākam ir misionāru grāmata, jo tas ir stāsts par to, kā Dievs pats sniedzas cilvēces vēsturē, lai salīdzinātu kritušo un sacēlušos cilvēci ar sevi un atjaunotu pats savu valdīšanu pār visu radību. Šajā ziņā Dievs ir misionāru Dievs – Dievs, kurš sūta savus sūtņus, vēstnešus, un galu galā arī savu Dēlu kā sava pestīšanas stāsta aģentus.
Iesākums
Sāksim ar 1. Mozus grāmatu. Dievs sāk ar Ādamu un Ievu. Vēlāk dzimst citi cilvēki. Ko Dievs mēģina darīt? Kāpēc Dievs radīja cilvēku? Tādēļ, ka Viņš ir mīlošs Dievs un vēlējās kādu mīlēt. Bet līdz Noas laikam pasaule jau atkal ir sacēlusies pret Dievu. Ļoti skumjš stāsts.
Dievs iznīcina cilvēkus, kuri ir sacēlušies pret Viņu. Izglābts tiek Noa un viņa ģimene. Un mēs varam lasīt 1. Moz. 8:21-22 21 Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. 22 Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts. Dievs apsola vairs neiznīcināt cilvēci.
Tad mēs nonākam 1. Moz. 11. nodaļā - Bābeles tornis. Kādēļ tas ir svarīgi misijas darbam? Jo otro reizi 11 nodaļās cilvēce ir sacēlusies pret Dievu. Un Dievam ir problēma... Ko Viņam darīt? Viņš nevar cilvēkus iznīcināt, jo ir solījis to nedarīt... Tā Dievs nolemj viņus izklīdināt. 1. Moz. 11:8-9 8 Un Tas Kungs tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, un viņi mitējās celt pilsētu. 9 Tāpēc tās vietas vārds tika nosaukts: Bābele, jo tur Tas Kungs sajauca visas zemes valodas, un no turienes Viņš tos izklīdināja pa visu zemes virsu. Daudzas reizes mēs redzam šo nodaļu, kā Dieva sodu, bet patiesībā tā parāda Dieva žēlastību. 1. Moz. 1-11 apraksta Dieva universālo darbu pie cilvēces, un cilvēces darbus, kas noved pie nelaimes, Gen12 sāk īpašu Dieva aicinājumu vienam cilvēkam, kurš kļūst par Dieva izredzētās tautas tēvu, viņu vadot un svētījot.
Apsolījums: svētīts, lai būtu par svētību
Pēc Bābeles torņa sākas jauns stāsts. 1. Moz. 12:1-3 1 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. 2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. 3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis. Valodas tiek sajauktas, tagad ir daudzas valodas un daudzas tautas. Dievs izvēlas vienu tautu, caur kuru darboties, bet Viņa ideja nav mazāka, bet stratēģiskāka. Šī ir Dieva stratēģiskā izvēle. Dievs dod apsolījumu.
Zvērests: svētīts, lai būtu par svētību
To pašu Dievs apstiprina 1. Moz. 22:16-18 16 un sacīja: "Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu, 17 Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā. 18 Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij Dievs saka, ka Viņš svētīs Ābrahāmu un caur viņu visas tautas tiks svētītas. Bet šoreiz, tas nav tikai apsolījums, bet Dievs ir devis zvērestu.
Šo pašu apstiprina arī Jaunā Derība, kur Ebr. 6:13-17 ir teikts: 13 Jo Dievs, Ābrahāmam apsolījumu dodams, kad Viņam nebija lielāka pie kā zvērēt, zvērēja pie Sevis paša, 14 sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. - 15 Un tā, pacietīgi gaidījis, viņš saņēma apsolīto. 16 Jo cilvēki zvēr pie kaut kā lielāka, un zvērests ir viņiem par apstiprinājumu, lai izbeigtu katru pretrunu. 17 Gribēdams apsolījuma mantiniekiem vēl vairāk parādīt Savu negrozāmo gribu, Dievs tāpēc to ir apstiprinājis ar zvērestu. Tas parāda, cik svarīgi tas ir, ka Dievs ir zvērējis.
Dievs saka Īzakam 1. Moz. 26:4 4 Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas. Dieva dotais zvērests darbojas nākošajā paaudzē.
To pašu Dievs vēlāk saka arī Jēkabam 1. Moz. 28:14 14 Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas. Dievs dod to pašu apsolījumu Ābrahamam, Īzakam un Jēkabam. Tā ir Dieva stratēģija, lai aizsniegtu pasauli.
Šādi piemēri ir vēl atrodami Vecajā Derībā, bet bieži mēs par to nemaz nedomājam. Vecā Derība nav tikai Svētdienas skolas stāsti par labajiem un ļaunajiem. Ar katru stāstu mēs varam skatīties, kā tas nes (vai nenes) svētību tautām ārpus Israēla.
Tajā pat laikā ir jāsaprot, ka domājot par misiju, kā došanos kaut kur citur, mēs Vecajā Derībā daudz neredzam, ka jūdi ietu pie citām tautām, lai parādītu tām Dieva mīlestību un vestu tās tuvāk Dievam.
Izmantotā literatūra:
- Bībele. Bībeles jaunais tulkojums. Rīga, Latvija: Latvijas Bībeles biedrība, 2012.
- Ott, Craig, Stephen J. Strauss, Timothy C. Tennent, un A. Moreau. Encountering Theology of Mission: Biblical Foundations, Historical Developments, and Contemporary Issues. Encountering Mission edition. Grand Rapids, Mich: Baker Academic, 2010.
- Lekciju pieraksti no School of Frontier Missions, University of the Nations, 2007