3. Dieva stratēģiskā tauta – Psalmi un pravieši (Vecā Derība)

Psalmi: Dievs, kurš ir cienīgs saņemt slavu no visām tautām

Pirms apskatām psalmus, ir jāievēro kādi svarīgi teksti no vēsturiskajām grāmatām, kas apraksta notikumus tajā pat laikā, kad rakstīti kādi no psalmiem. 1. Laiku 16 apraksta, kā Dāvids atgādā Derības šķirstu uz Jeruzālemi. Patiecības dziesma (kas atbalsojas vairākos psalmos) aicina Israēlu vēstīt Dieva darbus tautām 16:8, dziedāt zemei un pasludināt Viņa glābšanu 16:23, un stāstīt par Viņa godību starp tautām 16:24. Lai zeme dreb Dieva priekšā 16:30, un lai tautas zina, ka Kungs valda 16:31.

1. Ķēniņu 8:41-43 41 Un arī svešinieks, kas pats nav no manas tautas, no Israēla, ja tas atnāk Tava Vārda dēļ šurpu no tālas zemes, 42 jo tie būs tad dzirdējuši par Tavu lielo slavu, par Tavu stipro roku, par Tavu izstiepto elkoni, un ja tāds tad nonāktu un pielūgtu Tevi šinī namā, 43 tad uzklausi arī viņu debesīs, Savā mājoklī, un dari Tu visu tā, kā Tevi svešinieks ir lūdzis, lai visas zemes tautas atzīst Tavu Vārdu, lai tie Tevi bītos gluži tāpat kā Tava tauta Israēls un lai tie atzīst, ka šis nams, kuru es esmu uzcēlis, ir Tavam Vārdam novēlēts. Šeit Salamans lūdz Dievu Tempļa iesvētīšanas svētkos. Un viņš lūdz par svešiniekiem. Šis nav tikai jūdu templis, bet templis, kur ikviens var nākt un pielūgt Dievu. Galvenā ideja ir, ka jūdi vestu citas tautas pie Dieva.

Viss 67. psalms runā par tautām un to, kā tautas pielūgs Dievu. Piem., Ps. 67:4 Tautas lai slavē tevi, Dievs, lai tevi slavē visas tautas! Sākuma un noslēguma panti runā par svētību “visām tautām”. 67:3 un 67:5 aicina visas tautas slavēt Dievu. Centrālais pants – aicina visas tautas līksmot. Tiesa nav nekas priecīgs, bet prieks ir tajā, ka tiesās vienlīdzīgi.

Ps. 106:7-8 7 Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi pie jūras, pie Niedru jūras. 8 Bet Viņš tiem palīdzēja Sava Vārda dēļ, lai parādītu Savu lielo varu.

Israēls ir aicināts pasludināt Dieva darbus, godību un pestīšanu starp tautām. Ps. 9:12 Dziediet Kungam, kas mīt Ciānā, stāstiet tautām viņa darbus.

Psalmi arī izsaka eshatoloģisku vīziju par to dienu, kad visas tautas atzīs Kunga godību un pielūgs Viņu. Piem. Ps. 22:28-29 Atcerēsies un atgriezīsies pie Kunga visas zemes malas, zemosies tavā priekšā visas tautu saimes – jo Kungam valstība un viņš valda pār tautām. Ps. 86:9-10 Visas tautas, ko tu esi radījis, nāks un nolieksies tev, mans Kungs, un slavinās tavu vārdu, jo liels tu un brīnumus dari, tik tu – Dievs!

Šo atceroties, psalmi atkal un atkal aicina tautas atzīt Dievu kā Kungu un nākt un pielūgt Viņu vienīgo. Piem. Ps. 96 (10 Sakiet: tautās Kungs valda, nolicis pasauli, ka nepakustas, – viņš tiesās tautas pēc patiesības!) –vai Ps. 117 Slavējiet Kungu, visas tautas, cildiniet viņu, visas ciltis, jo varena pār mums viņa žēlastība un Kunga patiesība uz mūžiem! Slavējiet Kungu!

Pravieši: tautu eshatoloģiskā cerība

Jesaja

Praviešos turpinās Dieva pestīšanas plāna visām tautām atklāšana. It īpaši Jesaja daudz runā par tautām. Jesajas galvenās rūpes ir nākotnes Ciāna. Piem. Jes. 2:2-3 Tā notiks nākamajās dienās – pār kalnu virsotnēm Kunga nama kalns sliesies, tas pacelsies pār augstienēm, un tecēs pie tā visas tautas, daudzas tautas nāks un teiks: “Iesim, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba namā, lai viņš mums māca savus ceļus, un mēs iesim viņa takās!” – jo no Ciānas nāks bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes! Dievs tiesās tautas. Tās ir atbildīgas Dieva priekšā. Visi citi dievi ir elki. 2:4 Viņš tiesās ļaudis, spriedīs par daudzām tautām, tad tie pārkals savus zobenus arklos un savus šķēpus ecēšās –tauta pret tautu vairs zobenu necels un karot vairs nemācīsies.

11. nodaļā Mesija piepildīs zemi ar Kunga godību. Arī citas tautas piederēs Dievam. Jes. 19:24-25 Tajā dienā Israēls būs trešais kopā ar Ēģipti un Asīriju par svētību zemei, ko Pulku Kungs svētījis, sacīdams: “Svētīta mana tauta Ēģipte un manu roku darbs Asīrija, un mans mantojums Israēls!”

Jes. 63:11-14 11 Tad Viņa tauta atcerējās sen pagājušos laikus, tā pieminēja Mozu. Kur ir Tas, kas izveda no jūras Sava ganāmā pulka ganu? Kur ir Tas, kas viņa sirdī ielika Savu Svēto Garu? 12 Kas ar Savu vareno elkoni ņēma Mozu pie viņa labās rokas un to pavadīja? Kas pāršķēla jūru viņu priekšā, lai darītu Savu Vārdu mūžīgi slavenu? 13 Kas tos vadīja cauri dziļumiem kā zirgus ganībās, ka tie neklupa? 14 Kā ganāmu pulku, kas nokāpj ielejā, tā viņus izvadīja Tā Kunga Gars atpūtas un dusas vietā. Tā Tu vadīji Savu tautu, lai darītu slavenu Savu Vārdu. Dievs vēlas parādīt savu spēku un varu.

Kunga Kalps: Israēls tiek tam pielīdzināts, bet ideāls kalps tiek aprakstīts Jes. 42. Piem 42:1 “Redzi, tas ir mans kalps, es viņu stiprinu, mans izredzētais, kas manai dvēselei tīk, – es viņam devu savu Garu, viņš nesīs tautām tiesu! Kalps ir Dieva izvēlēts būt Gara piepildīts vēstnesis, kas nes taisnību, tiesu un atbrīvošanu visām tautām. Bet 42:19 Kurš vēl ir tik akls kā mans kalps un kurls kā manis sūtītais vēstnesis, kurš ir tik akls kā mans uzticamais un tik akls kā Kunga kalps?! Israēls nepiepilda aicinājumu.

Tad Jesaja runā par patieso Kalpu, kurš nāks. Tas, kurš nesīs gaismu pagāniem. Jes. 49:6 Un viņš teica: “Par maz, ka tu esi mans kalps, ka atjauno Jēkaba ciltis un sargā Israēlu, lai pārvestu to pie manis, – es tevi darīšu par gaismu tautām, lai mana glābšana sniegtos līdz zemes malai!”

Un Jesaja arī runā par pagāniem, kā viņi var nākt Dieva draudzē. Jes. 56:3,6-7 Svešinieki, kas seko Kungam, lai nesaka: Kungs mani nošķīris no savas tautas! –... Svešinieki, kas seko Kungam, lai kalpotu viņam, lai mīlētu Kunga vārdu, lai būtu viņa kalpi, – ikvienu, kas ievēro sabatu un to nesagāna, kas cieši turas pie manas derības, es aizvedīšu uz savu svēto kalnu un iepriecināšu savā lūgšanu namā! Viņu sadedzināmie upuri un kaujamie upuri būs tīkami uz mana altāra, un manu namu sauks par lūgšanu namu visām tautām!”

Noslēdzošajā nodaļā parādās, ka neviena tauta vai valoda nav izslēgta. Jes. 66:18-19 “Es pazīstu viņu darbus un domas, es sapulcināšu visas tautas un mēles, un tās nāks un redzēs manu godību! Tad es tiem došu zīmi un tos no viņiem, kas izglābušies, es sūtīšu pie tautām – uz Taršīšu, Pūtu un Lūdu, pie loka šāvējiem uz Tubalu un Joniju, uz tālajām salām, kur manu vārdu nav dzirdējuši un manu godību nav redzējuši, lai tie stāsta tautām par manu godu!”

Jona

Var pievērst uzmanību arī uz citiem praviešiem. Bet pievērsīsimies Jonam. Jonas grāmatu uzskata par VD misijas paraugu. Kaut daudzi VD pravieši ir runājuši tautām, tieši Jonam tiek dota vēsts konkrētai pagānu tautai.

Ninive bija viena no Asīrijas galvaspilsētām, tauta, no kā Israēls baidījās. Šoreiz arī tiek sūtīta nosodījuma vēsts. Bet, kad negribīgais pravietis beidzot nogādā savu vēsti, Ninive nožēlo grēkus. Dievs atsakās no iznīcības. 3:10 Kad Dievs redzēja viņus tā darām, ka tie atgriezušies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Dievs atstājās no visa ļauna, ko bija teicies tiem darīt, un to nedarīja.

Jona dusmojas uz Dievu par Viņa žēlastību: Es zināju, ka tu esi žēlīgs un līdzcietīgs Dievs, gauss dusmās, bet dāsns žēlastībā, un ka tu atstājies no ļauna! (4:2) Jonas sirds un raksturs ir tieši pretējs Kungam. Jona vēlas pagānu iznīcināšanu un savu komfortu, Kungs rūpējas par tautām, pat lopiem.

Grāmatas noslēgumā ir retorisks jautājums, kas izaicina domāt: vai es identificēju sevi ar Jonu vai ar Kungu? Jona kļūst kā tipisks Israēls, vai kristietis, kurš ir pilnībā novērsies no saskaņas ar Dieva vēlmēm, un kas ir drīzāk kļuvis par Dieva svētību patērētāju, nevis vidutāju.

Izmantotā literatūra: