Vai Israēla misija bija būt sūtītam pie tautām?
Kopsavilkumā, Dieva plāns tautām Vecajā Derībā ir tēma, kas atkārtojas atkal un atkal, domājot par VD pestīšanas vēsturi:
- Pēc grēkā krišanas tiek solīts Glābējs (1. Moz. 3:15)
- Ābrahāma un sentēvu aicināšana, solījums būt par svētību visām tautām (1. Moz.12:3; 18:18; 22:18; 28:14)
- Pēc iziešanas un pirms bauslības, Israēls tiek aicināts būt par ķēnišķīgiem priesteriem (2. Moz. 19:5-6)
- Bauslībā tiek atgādināts, ka Israēla paklausība būs liecība visām tautām (5. Moz. 4:6-7)
- Derības šķirsta atgriešanās Jeruzālemē (1. Lk. 16:8-36) un Salamana tempļa iesvētīšana (1. Ķēn. 8:41-43) kā aicinājums tautām pielūgt Dievu
- Israēla un Jūdas krīzes laikā tiek pravietota varenāka valstība, kurā būs vieta arī pagāniem (no Jesajas grām.)
- Jūdu zemes atjaunošana pēc Bābeles trimdas, mesiāniskas valstības nākšana, kas ietvers tautas (no Cakarijas grāmatas)
No apskatītā līdz šim gan nav īstī skaidrs, vai Israēlam bija pilnīgs misionāra mandāts doties pie tautām, vai arī Israēla misijas aicinājums bija pasīvi liecināt Dieva taisnīgumu un godību, aicinot tautas nākt un pielūgt Dievu. Ir panti, kurus var izskaidrot kā iešanu pie tautām (piem., Ps. 96:3 Izstāstiet tautās viņa godu un visos ļaudīs – viņa brīnumus!)
Nekas tomēr neliecina, ka Israēla uzdevums būtu bijis doties ārmisijā. Galvenais uzsvars ir doties uz Ciānu. Tautas ir aicinātas nākt uz Ciānu (piem. Jes 2:3 daudzas tautas nāks un teiks: “Iesim, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba namā, lai viņš mums māca savus ceļus, un mēs iesim viņa takās!” – jo no Ciānas nāks bauslība un Kunga vārds no Jeruzālemes!, 12:4-5 Tajā dienā jūs sauksiet: “Pateicieties Kungam, piesauciet viņa vārdu, sakiet, lai tautas zina viņa darbus, pieminiet, cik augsts viņa vārds! Dziediet Kungam – viņš diženi dara, lai zina to visa zeme!, Mihas 4:2 Citas tautas sanāks pulkiem un runās: “Nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba Dieva nams! Viņš mums mācīs savus ceļus, lai staigājam viņa takas!” – jo no Ciānas nāk bauslība un Kunga vārds – no Jeruzālemes!).
Bet, lasot Veco Derību mēs arī varam redzēt, ka, domājot par Israēla lomu pie tautām, Israēls cieta neveiksmi. Ne Israēls devās pie tautām, nedz arī dzīvoja svētu un taisnīgu dzīvi citu tautu vidū. Israēls centās saglabāt Ābrahāma svētību priekš sevis, un nevēlējās nodot svētību citām tautām. Un tā darot, svētība tika atņemta pavisam.
Salīdzinot Veco Derību un Jauno Derību
Mēs varam teikt, ka , bet Jaunā Derība uz centrbēdzi. Centrtieces misijas kustība ir saistīta ar to, ka tautas kā magnētu pievelk Dieva godība, kas atklājas Israēlā, tautas nāk uz Ciānu, kur notiek centralizēta Dieva pielūgsme templī. Vecajā Derībā nav doma par centrbēdzes misijas darbu, kā to redzam Jaunajā Derībā. Jaunajā Derībā darbojas centrbēdzes kustība, kur tautas nenāk pie Dieva tautas Jeruzālemē, bet Dieva tauta dodas pie tautām. Un tad, lai tiktu piepildīts Vecās Derības eshatoloģiskais skatījums, notiek vēl viens kustības pavērsiens, kur tautas atkal tiks vilktas centrtieces spēkā uz Ciānu, jauno Jeruzālemi.
Izmantotā literatūra:
- Bībele. Bībeles jaunais tulkojums. Rīga, Latvija: Latvijas Bībeles biedrība, 2012.
- Ott, Craig, Stephen J. Strauss, Timothy C. Tennent, un A. Moreau. Encountering Theology of Mission: Biblical Foundations, Historical Developments, and Contemporary Issues. Grand Rapids, Mich: Baker Academic, 2010.
- Lekciju pieraksti no School of Frontier Missions, University of the Nations, 2007.