6. Dieva stratēģiskā komanda – Lielais Uzdevums

Pēc tam, kad JK ir veicis atpestīšanu caur savu nāvi un augšāmcelšanos, Viņš dod mācekļiem skaidru pavēli nest Labo Vēsti tautām. Tad ir piepildīti nosacījumi, lai sāktos Gara ēra. Katrā evaņģēlijā Lielais Uzdevums ir formulēts nedaudz savādāk.

Mateja evaņģēlijs

Mt. 28:18-20 Jēzus, piegājis klāt, tiem sacīja: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes, tādēļ ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis; un, redzi, es esmu ar jums ik dienas līdz laiku beigām.”

Autoritāte: autoritāte nāk no Dieva un Jēzus.

Uzdevums: Darīt par mācekļiem. Galvenais darbības vārds. Pārējie darbības vārdi – ejiet, kristīdami, mācīdami ir sekundārie. Šis uzdevums ir vairāk, nekā pasludināšana. Ejiet – ar nolūku. Kristīdami – kopā ar grēku nožēlu un ticību publiski norāda iesaistīšanos jaunajā Valstībā. Mācīdami turēt (paklausīt) nozīmē, ka ar vienkāršu ticības apliecības atskaitīšanu nepietiek. Nevar izvēlēties, kuras daļas no Jēzus mācības turēt, ko neturēt. Visās dzīves jomās jāatzīst Jēzus kā Kungs.

Darbības vēriens: Ejiet norāda uz centrbēdzes misijas kustību pie tautām. Mandāts ir ne tikai sludināt un mācīt indivīdus, bet veselas tautas.

Apsolījums: Jēzus klātbūtne. Visa vara, visas tautas, visu, ko Jēzus mācījis, vienmēr!

Ilgums: Līdz laiku beigām. Līdz Kristus atnākšanai. Līdz brīdim, kad evaņģēlijs pasludināts par liecību visām tautām.

Marka evaņģēlijs

Mk. 16:15 Un viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai.

Nopietnums, svarīgums: Marka ev. unikālais uzsvars balstās Lielā Uzdevuma nopietnumā. Šo formulējumu apgrūtina Mk. ev. 16:9-20 autentiskums. Kaut gan tā, droši vien, nebija daļa no oriģinālā Marka evaņģēlija manuskripta, šie panti atklāj diezgan uzticamu tradicionālu vienošanos ar autoritatīvo Jaunās Derības mācību. Agrīnie pilnie Marka ev. manuskripti  - Sinaiticus, Vaticanus un, ar dažiem iztrūkumiem, Alexandrinus - datējami ar 4. gadsimtu. Šie visi beidzas ar Mk. 16:8, kur sievietes bēg bailēs no tukšā kapa. Lielākā daļa pētnieku piekrīt, ka šis ir oriģinālais Marka ev. noslēgums., un to apstiprina arī agrīno baznīctēvu Eisēbija un Jeroma apgalvojumi. Bet tādēļ, ka eksistē pierādījumi no baznīctēviem 2. gs. beigās, ka eksistēja arī Marka evaņģēliji ar 16:9-20, lielākā daļa pētnieku piekrīt, ka šis pielikums ir radies un pievienots pirms 2. gs. beigām. Līdz ar to šis teksts arī tiek atzīts. Marks uzsver pasludināšanu ar zīmēm. Ticība un kristība ir priekšnoteikums pestīšanai. Abas šīs lietas, bet ne obligāti tieši šādā hronoloģiskā secībā. Bet to atstumšana ved uz pazušanu.

Jēzus piemērs un Lielais Uzdevums Mk. ev.

1:14 Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju... un 16:15 “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai.

1:15 “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt. Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!” un 16:16 Kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts, bet, kas netic, tas tiks pazudināts.

1:23-28 Eksorcisms un 16:17b manā vārdā tie izdzīs dēmonus, runās jaunās mēlēs;

1:29-34 Dziedināšana un 16:18b Neveseliem tie rokas uzliks, un viņi atlabs.”

1:38 Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.” un 16:20 Bet viņi izgāja un sludināja it visur, un Kungs darbojās līdzi un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.

Lūkas evaņģēlijs

Lk. 24:46-47 “Tā ir rakstīts, ka Kristus cietīs un augšāmcelsies no mirušajiem trešajā dienā, un viņa vārdā visām tautām, sākot no Jeruzālemes, tiks sludināta atgriešanās, lai saņemtu grēku piedošanu;”

Vēsts: atgriešanās no grēkiem.

Darbības vēriens: sākot no Jeruzālemes. Centrbēdzes kustība.

Lielā Uzdevuma spēks: jāgaida Jeruzālemē spēks no augšienes. Lk. 24:49 “Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet jūs palieciet pilsētā, līdz tapsiet ietērpti spēkā no augšienes.”

Jāņa evaņģēlijs

Jņ. 20:21b Kā Tēvs mani ir sūtījis, tā arī es jūs sūtu!”

Kāpēc rakstīts evaņģēlijs? Ar skaidru misijas apziņu. Jņ. 20:30-31 Vēl daudzas citas zīmes Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, par kurām šajā grāmatā nav rakstīts. Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jums, kas ticat, būtu dzīvība viņa vārdā.

Šeit nav tikai pasludināšana, bet dziļāka sapratne par augšāmcelto Kristu un Viņa būtību.

Šis arī runā par Dieva svētību, kas plūst pie tautām. Tā pati stratēģija. Būt svētītam un būt par svētību. Šoreiz šī arī ir PAVĒLE.

Apustuļu darbi

Acts 1:8 ”bet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.”

Jēzus dod skaidru uzdevumu – gaidīt uz Svēto Garu un tad būt par Viņa liecinieku.

Misijas loģika

Ilgu laiku domājot par misijas darbu, ir bijusi tradīcija to uzskatīt par paklausību pavēlei. Un mēs esam runājuši par “misijas mandātu”. Tomēr, lietojot šādu terminoloģiju, misija pārvēršas par tādu kā nastu, tā vietā, lai tas būtu prieks. Šādā veidā misija kļūst par daļu no bauslības, nevis no evaņģēlija. Bet, ja mēs paskatāmies pāri tikko minētajām Rakstu vietām, uz visu Jaunās Derības kontekstu, tad mēs saņemam citu sapratni. Misija iesākas ar tādu kā prieka eksploziju. Ziņu, ka atstumtais un krustā sistais Kristus ir augšāmcēlies, nav iespējams apspiest. Tā ir jāpastāsta. Kurš gan spētu klusēt par šādu faktu? Draudzes misija Jaunās Derības lapaspusēs drīzāk ir kā milzīgas eksplozijas izmeši. Tādi radioaktīvi izmeši, kuri nes dzīvību. Nekur, nevienā Pāvila vēstulē mēs neredzam pamudinājumu, ka lasītājiem ir jābūt aktīviem misijā. Viņam pašam šķiet neiespējami, ka viņš varētu nerunāt par Kristu (1. Kor. 9:16 Ja es sludinu evaņģēliju, tad ar to man nav ko lepoties, tas man ir jādara. Vai! man, ja es nesludinātu evaņģēliju!). Bet mēs nekur neredzam, ka viņš saka saviem lasītājiem, ka viņiem ir pienākums to darīt.

Vēl viens ļoti interesants, nozīmīgs fakts, ka gandrīz visa evaņģēlija pasludināšana, kas tiek aprakstīta Apustuļu darbos, ir atsaukšanās jautājumiem, kurus jautā tie, kuri ir ārpus Draudzes. Tā ir ar Pētera sprediķi Vasarsvētkos, tās ir liecības, ko sniedz apustuļi un Stefans nopratināšanas laikā. Jautājumi, kur Filips sastopas ar etiopieti, Pēteris, satiekoties ar Kornēliju un Pāvila sludināšana Pisidijas Antiohijas sinagogā. Katrā šajā notikumā ir kaut kāda klātbūtne, jauna realitāte, kas pieprasa paskaidrojumus, un līdz ar to rada jautājumus, kurus atbildot tiek pasludināts evaņģēlijs.

Tā ir Viņa misija. Tas ir pats svarīgākais atzīt, ka tā ir Viņa misija. Viena no bīstamībām, ja mēs liekam lielu uzsvaru uz misijas darbu kā Draudzes mandātu, ir tā, ka tā mūs kārdina darīt to, ko mēs vienmēr esam kārdināti darīt – t.i. redzēt misijas darbu kā labu darbu un mēģināt sevi attaisnot ar labiem darbiem. Šajā skatījumā tie esam mēs, kas glābj pagānus no pazušanas. Bet Jaunās Derības uzsvars ir citur.

Izmantotā literatūra: