Šajā sadaļā galvenokārt tiks izmantots materiāls no žurnāla "Ārmisija", ko laikā no 1928. līdz 1940. gadam izdeva Latvijas ev. lut. Baznīca. Laika posmā no 1929. gada Nr. 5 (maija) līdz 1932. gada Nr. 10 (oktobra) žurnālam tiek publicēta misijas vēsture. Nevienam rakstam, izņemot priekšpēdējo un pēdējo, nav minēts autors. Pēdējo rakstu ir parakstījis bīskaps emeritus Kārlis Irbe, un tajā viņš paziņo, ka ar to arī beidz misijas vēsturi.[1] No šī ieraksta, kā arī no līdzīgā rakstības stila var secināt, ka arī visu iepriekšējo rakstu par misiju autors ir viņš. Līdz ar to, atsaucoties uz žurnāla rakstiem par misijas vēsturi, kā autors tiks minēts Kārlis Irbe. Autors piesaka misijas vēsturi šādi: „Sākot ar šo numuru pasniegsim īsas ziņas no misijas vēstures, lai lasītāji redzētu, kā Dievs misijas darbu līdz šim vadījis un svētījis”. (Kārlis Irbe, „Misijas vēsture,” Ārmisija 5 (1929): 66-70. Tā kā žurnālā ir ļoti daudzi raksti, kuriem nosaukums sākas ar „Misijas vēsture”, šeit turpmāk tiks lietots saīsinājums „MV”.)
Apskatot citu (mūsdienīgāku) autoru darbus, kuri arī runā par kristīgo misiju, piemēram, profesors Stīvens Neils (Stephen Neill)[2] vai misiologs Deivids J. Bošs (David J. Bosch),[3] var secināt, ka Irbe apraksta misijas darba vēsturi diezgan laikmetīgi. Nedaudz gan atšķiras laika periodu sadalījums vai misijas laikmeta galveno personu uzskaitījums, bet kopumā var pieņemt, ka žurnāla „Ārmisija” lasītāji 20. gadsimta trīsdesmitajos gados tiek iepazīstināti ar kvalitatīvu misijas vēsturi. Autors parāda misiju Vecajā Derībā, tad pievēršas Jaunajai Derībai – misija Jēzus izpratnē un apustuļu laikmets. Tad tiek apskatīta kristīgā draudze kā valsts baznīcas statusā un viduslaiku misija. Sākot no 16. gadsimta uz priekšu, autors apskata protestantu misiju un katoļu misiju gan reformācijas laikā, gan racionālisma, gan ticības atmodas laikā. Pēc tam autors piemin misijas laikmetu[4] un apskata zemes, kas izsūta misionārus. Pēc tam seko plašs dažādu misijas lauku apskats. Misijas vēsture noslēdzas ar vispārēju pārskatu par misijas stāvokli žurnāla izdošanas laikā. Tālāk īsumā tiek apskatīts žurnāla teksts, ievērojot misijas vēstures galvenos aspektus.
Tautu reliģijas un pasaules reliģijas
Irbe norāda, ka katrai ciltij ir bijusi sapratne par Dievu un reliģiju. Lielākā daļa reliģiju ir saistītas ar vienu konkrētu cilti, bet ir reliģijas, ko autors nosauc par pasaules reliģijām – tādām, kuras ir kopējas vairākām tautām. Pie tādām tiek minētas islāms, budisms un kristietība. Cilšu reliģijas nemisionē, bet pasaules reliģijas misionē un cenšas pievērst sev jaunus sekotājus.[5] Autors piemin: „Misija un pasaules reliģija nav šķiramas. Misija ir pasaules reliģijas dzīvības pazīme. Tiklīdz kā kāda pasaules reliģija atteiktos no misijas, viņa sev pašai parakstītu nāves spriedumu un noslīdētu tautas reliģijas stāvoklī”.[6] Līdz ar to jau no paša sākuma lasītāji tiek iepazīstināti ar to, ka kristīgā misija ir ļoti būtiska.
Tad autors pievēršas jūdu tautai Vecajā Derībā. Lai gan kopumā jūdi uzskatīja, ka Ābrahāma svētība attiecas tikai uz viņiem,[7] tomēr jau no pašām pirmajām Bībeles lappusēm ir saskatāms Dieva nodoms visai pasaulei un tautām. Autors citē Svēto Rakstu vietas no Jesajas grāmatas un psalmiem. Irbe nonāk pie secinājuma: „Tātad jūdu reliģijā jau sastopama liela misijas doma, ka reiz būs viens Kungs un viens ganāms pulks”.[8]
[1] Kārlis Irbe, „MV. (Beigas). Īss pārskats par tagadējo misijas stāvokli vispārīgi,” Ārmisija 10 (1932): 147.
[2] Stephen Neill, A History of Christian Missions, Edited by Owen Chadwick. Revised (Penguin Books, 1991). Stīvens Neils (1900-1984) divdesmit gadus bija misionārs Dienvidindijā, vēlāk bija misijas un ekumēniskās teoloģijas profesors Hamburgas universitātē; pēc tam viņš bija filozofijas un reliģijas studiju profesors Nairobi universitātē.
[3] David Jacobus Bosch, Transforming Mission: Paradigm Shifts in Theology of Mission, Sixteenth printing, August 2011 (Maryknoll, NY: Orbis Books, 1991). Deivids Bošs (1929-1992) bija misioloģijas profesors un Dienvidāfrikas universitātes misioloģijas departamenta vadītājs.
[4] Protestantu baznīcu vērtējumā 19. gadsimts ir kā galvenais misijas laikmets jeb var teikt arī ka tas ir lielisks gadsimts kristīgajai baznīcai. Skat. Neill, History, 204-212 un Bosch, Transforming, 244.
[5] Irbe, „MV,” 66. Līdzīgu domu atrodam arī Neill, History, 14.
[6] Irbe, „MV,” 67.
[7] Bībele. Bībeles jaunais tulkojums (Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 2012), 1Moz 12:1-3.
[8] Irbe, „MV,” 70.