Dievam bija pestīšanas plāns un misija, un tas nesākas ar Jēzu, bet sākās jau Vecajā Derībā.
Jēzus radu raksti
Kad mēs atveram Jauno Derību, mēs sākam ar Mateja evaņģēliju. Mat. 1 ir runa par Jēzus radu raktiem. Šajos radu rakstos ir minētas četras sievietes (neskaitot Mariju). Kas viņas ir un kāda katrai no viņām ir loma?
- Tamāra (Mt. 1:3; 1. Moz. 38, izraēliete)
- Rahāba (Mt. 1:5; Jozuas 2:1-7, no Jērikas)
- Rute (Mt. 1:5; Rutes grām., moābiete)
- Batseba (Mt. 1:6; 2. Sam. 11, izraēliete)
Divas sievietes ir no citām tautām. Kristus nāk no šīs līnijas.
Agrīnie pravietojumi par Jēzu
Līdz ar Jēzus piedzimšanu, un pat vēl pirms tam, par Viņu tiek izteikti vairāki pravietojumi, kas saista Jēzus kalpošanu ne tikai ar kalpošanu jūdiem, bet arī pagāniem.
Lk 2:30-32 “jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu, ko tu esi sataisījis visu tautu priekšā, gaismu, kas atklāsies pagāniem, un godību Israēlam, tavai tautai.” Simeons lūdz Dievu par Jēzu templ
Lk 3:3-6 “kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā – saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! Katra ieleja lai top piepildīta, un katrs pakalns un paugurs lai tiek nolīdzināts; līkumi lai top taisni un grambas par līdzenu ceļu, un visa miesa redzēs Dieva pestīšanu.” Jānis Kristītājs runā gan par jūdiem, gan par tautām, pagāniem.
Mt. 4:12-16 Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā. Atstājis Nācareti, viņš aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulūna un Naftālī zemēs, ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis: Zebulūna zeme un Naftālī zeme – ceļš uz jūru viņpus Jardānas, citu tautu Galileja; tauta, kas sēdēja tumsā, ieraudzījusi lielu gaismu, un tiem, kas sēdēja nāves ēnas zemē, gaisma uzaususi.
Jēzus atklātā kalpošana
Jau no pašiem kalpošanas iesākumiem, Jēzus domāja par tautām un kalpoja cilvēkiem no dažādām tautām.
Piemēram, Mat. 4:23-25 Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visus slimos un vārgos. Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju. Pie viņa nesa visus neveselos: dažādu slimību un ciešanu mocītos, dēmonu apsēstos, mēnessērdzīgos un paralītiķus, un viņš tos dziedināja. Viņam sekoja liels ļaužu pūlis no Galilejas, Dekapoles, Jeruzālemes, Jūdejas un Aizjardānas.
Gadījums no Jēzus kalpošanas sākuma aprakstīts Lk. 4:14-30. Jēzus ir savā mājas draudzē. Un, protams, ikviens no Viņa sagaida brīnumus, jo Viņš tādus ir darījis citur. Draudzē Jēzum ir iespēja sludināt. Jēzus lasa no pravieša Jesajas un tad paziņo, ka Raksti ir piepildīti. Līdz šim brīdim Jēzus nav pateicis neko nepareizu. Tad, sākot no 4:28-30 “To dzirdēdami, visi sinagogā kļuva dusmu pilni. Pielēkuši kājās, tie izdzina viņu ārā no pilsētas līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogrūstu viņu lejā. Bet viņš, tiem pa vidu izgājis, devās prom”. Acīmredzami, Jēzus bija slikts sludinātājs, jo no sākuma draudzē visi ir priecīgi, bet tad Viņš nosludina tikai piecus pantus, un visi ir gatavi Viņu nogalināt. Ko tad Jēzus tādu pateica, kas izraisīja šādu izmaiņu? Viņš pieminēja Eliju un atraitni Sareptā, kas atradās Sidonas zemē (šodienas Libāna); ka Elija iedeva viņai ēdienu, kad Israēlā bija bads. Un sīrietis Naamans tika dziedināts, kad daudzi Israēlā netika dziedināti. Kāpēc jūdi ir tik dusmīgi? Tas saistīts ar to, kā jūdi skatījās uz pagāniem tajā laikā. Pagānus uzskatīja par mazāk nozīmīgiem, par suņiem, par nešķīstiem. Kādēļ tad Jēzus radīja šo problēmu? Viņš vēlējās paplašināt klausītāju domāšanu. Lai parādītu, ko Vecā Derība skaidri māca un ko jūdi Jēzus laikā bija pilnībā atmetuši.
Mācekļu apmācīšana
Mateja evaņģēlijā ir kāda interesanta Rakstu vieta. Mat 15:21-28 21Jēzus tos atstāja un devās atpakaļ uz Tīras un Sidonas apvidu. 22 Un, redzi, kāda kanaāniešu sieviete, kas tur dzīvoja, nāca pie viņa, saukdama: “Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu dēmons briesmīgi moka!” 23 Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: “Palīdzi tai, jo tā kliedz, nākdama aiz mums.” 24 Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.” 25 Bet sieviete, pienākusi klāt, nometās ceļos viņa priekšā, sacīdama: “Kungs, palīdzi man!” 26 Viņš atbildēja: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.” – 27 “Jā, Kungs,” viņa sacīja, “bet sunīši ēd druskas, kas nobirst no viņu kungu galda.” 28 Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.
Šajā tekstā ir vairākas problēmas un lietas, ko Jēzus izdarīja nepareizi. Kas šeit notiek???
- Jēzus neatbildēja, būtībā, Viņš vienkārši bija nepieklājīgs. (15:23 Bet viņš tai neatbildēja ne vārda.)
- Jēzus noliedz Ābrahāma derību (15:24 Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.), noliedz Jesajas, Simeona un Jāņa Kristītāja pravietojumus, un noliedz lielu daļu savas kalpošanas. Vai Jēzus bija apjucis savā kalpošanā? Vai varbūt Viņam vienkārši bija slikta diena, jo bija izkāpis no gultas ar nepareizo kāju?
- Jēzus nosauc sievieti par suni. (15:26 Viņš atbildēja: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.”)
- Un tad, pēkšņi, Jēzus sāk runāt pavisam savādāk, „apmetot kažoku otrādi” un nesekojot saviem vārdiem. (15:28 Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.)
Kā saprast šo Rakstu vietu?
Lasot šo tekstu mēs bieži aizmirstam, ka mācekļi ir kopā ar Jēzu. Pirms tam Jēzus ir runājis ar farizejiem par to, kas ir šķīsts un kas nešķīsts. Mt. 15:1-11. Tad Mt. 15:12-20 Jēzus runā ar mācekļiem un izskaidro, ka nav tik svarīgi, ko ēst un ko neēst, bet gan tas, kas nāk no sirds. Ko gan Jēzus vēlas sasniegt ar šo procesu? Viņš vēlas izaicināt mācekļu domāšanu. Ir kādas lietas, kas ir pretrunā ar Veco Derību, piemēram, cūkgaļas ēšana. Jēzus vēlas satricināt tradicionālo jūdu domāšanu.
Un tagad ir kontroldarbs, lai pārbaudītu, vai mācekļi ir ko iemācījušies. Viņi visi kopā dodas uz Tiru un Sidonu (šodienas Libāna). Kā mācekļi jūtas? Ļoti neērti, jo kopš bērnības viņiem vecāki ir mācījuši ieiet uz pagānu pilsētām, neiet pagānu namos, jo viņi ir slikti un ļauni. Kad mācekļi pievienojās Jēzum, viņi domāja, ka ir atraduši Mesiju, kurš atjaunos Israēlu. Līdz ar to kontroldarbs - Jēzus neatbild sievietei, jo Viņš zina, ko Viņš varētu darīt, bet Viņš gaida, ko mācekļi darīs. Normāli būtu, ja mācekļi teiktu: „Jēzu, Tu esi tik daudzus dziedinājis, lūdzu, izdziedini arī šīs sievietes meitu.” Bet viņi neko nesaka… Tāpēc, ka Jēzus neko nesaka, viņi droši vien nodomāja, ka Jēzus beidzot ir sapratis, ka viņiem nav jāiet pie pagāniem. Mācekļi ir gatavi sūtīt šo sievieti prom.
Tad Jēzus saka lietas, kas izaicina mācekļu domāšanu. Mācekļiem vajadzēja būt šokā par to, kā Jēzus runā, bet viņi tādi nebija. Mācekļiem nelikās, ka noticis kaut kas slikts. Tikai tad, kad Jēzus sāk runāt pareizi, viņi saprata, ka Jēzus viņus pārbaudīja, un ka viņi šajā pārbaudījumā izkrita.
Jēzus ņēma divpadsmit vīrus, kuri bija pilni ar aizspriedumiem pret citām tautām, un mācīja viņus, lai viņi iemīlētu tautas. Ir daudzi iemesli, kāpēc mums ir aizspriedumi, un galvenais ir bailes. Bet Jēzus izaicina viņus vēl vairāk. Kā gan es varu aizsniegt cilvēkus misijas darbā, ja es no viņiem baidos? Lai es varētu aizsniegt cilvēku, man viņš vai viņa ir jāmīl.
Izmantotā literatūra:
- Bībele. Bībeles jaunais tulkojums. Rīga, Latvija: Latvijas Bībeles biedrība, 2012.
- Dowley, Tim. The Student Bible Atlas. Augsburg, 2005
- Lekciju pieraksti no School of Frontier Missions, University of the Nations, 2007.