Termins “misija”

Jēzus Jaunajā Derībā ir Tēva sūtīts. Jāņa evaņģēlijs ir pilns ar "sūtīšanas" vārdiem. Piemēram, Jāņa ev. 6:39 Jēzus saka: "Mana sūtītāja griba ir, lai neko no tā, ko viņš man ir devis, es nepazaudētu, bet augšāmceltu pastarā dienā." Arī visa kristīgās Baznīcas pestījošā aktivitāte ir saistīta ar to, ka Baznīca ir sūtīta un Baznīca sūta.

Līdz 1950tajiem gadiem termins „misija” nozīmēja:

• Līdz 1950tajiem gadiem termini „misija” un „misijas darbi” („misison” un „missions” angļu val.) tika lietoti kā sinonīmi, lai aprakstītu kristīgās ticības izplatīšanu, ko parasti darīja misionāri – Baznīcas sūtīti cilvēki – kuriem bija skaidrs aicinājums un arī mandāts sludināt evaņģēliju tiem, kuri nekad to nebija dzirdējuši un pulcēt jaunatgrieztos draudzēs.
• Misionāru sūtīšanu uz noteiktu teritoriju
• Šādu misionāru veiktās aktivitātes
• Ģeogrāfisko teritoriju, kur misionāri darbojās
• Aģentūru, kas nosūtīja misionārus
• Nekristīgo pasauli jeb „misijas lauku”
• Centru, no kura misionāri darbojās „misijas laukā”
• Nedaudz atšķirīgā kontekstā tas var arī nozīmēt vietējo draudzi, kurai nav pastāvīgs mācītājs, un kura ir atkarīga no vecākas, jau senāk dibinātas draudzes
• Īpašu dievkalpojumu sēriju, kas paredzēta, lai padziļinātu vai izplatītu kristīgo ticību.

Kopš 1960tajiem gadiem termini tiek saprasti sekojoši:

• “misija” (“mission” angļu val.). Vārdu misija tiek plaši lietots, lai aprakstītu visu Dieva sūtošo aktivitāti: Dieva misiju pasaulē. Misija ne tikai apraksta misionāru uzdevumus, bet Draudzes sūtīšanas mandātu kā tādu. Stīvens Neils 1966. gadā apgalvoja, ka “Misijas darbu laiks ir beidzies, ir sācies misijas laiks.”
• “misijas darbi” (“missions” angļu val.) tiek lietoti šaurākā nozīmē, lai apzīmētu dažādus Draudzes pasākumus, lai veiktu misiju pasaulē, parasti saistīts ar Evaņģēlija izplatīšanu un Dieva Valstības paplašināšanu. „Misijas darbi” ir termins, ko parasti lieto „īpašām aktivitātēm, kad Evaņģēlija sludinātāji, Draudzes sūtīti, dodas visā pasaulē, veic Evaņģēlija sludināšanu un veido draudzes starp tiem cilvēkiem, kuri vēl netic Kristum.”
• „misionārs” vispirms tika saistīts ar apustuļa kalpošanu. Grieķu vārds „apostolos” vienkārši nozīmē „sūtītais” vai „sūtnis”. Tika uzskatīts, ka agrīnie misionāri turpināja 12 sākotnējo apustuļu tradīciju, kuri tika Jēzus sūtīti sludināt Evaņģēliju visā pasaulē un darīt par mācekļiem visas tautas. Šodien „misionāri” ir cilvēki, kas ir draudzes vai kristīgas misijas aģentūras sūtīti, lai ar nolūku nodarbotos ar misijas darbu.
• pēdējos gados misioloģijas un eklezioloģijas darbos populārs ir kļuvis termins „missionāls”. Pēc būtības šis ir īpašības vārds, kas apzīmē, ka kaut ko raksturo misija, vai ka tam ir misijas īpašības, atribūti vai dinamika. Misionāls fokusējas uz misijas darbu darīšanu.
• ideja par „misionālu draudzi” uzsver, ka draudze ne tikai sūta misionārus, bet tā pati ir Dieva sūtīta un ar misijas mandātu. Draudze ir misijā jebkur, kur tā ir.