Šeit ir stāsti ap un par misiju. Gan pasaulē, gan Latvijā… "Misijas darbs ir vienmēr nemaldīga mēraukla kādas Baznīcas garīgajai dzīvībai un modrībai. Atkarībā no tā, vai kāda Baznīca strādā misijas darbu vai ne, stāv viņas īstā vērtība un viņas dzīvības spēki. Strādājot misijas darbu, nozīmē atrasties ciešā vienībā ne tikai ar Kristus pavēli, bet arī ar Viņa svēto Miesu – Viņa Baznīcu zemes virsū un debesīs." (Prof. Roberts Feldmanis)
Viduslaiku misija 500. – 1500. g.
Šis posms, 500. – 1500. g., aptver garu laika periodu, salīdzinot ar vēlākajiem laika periodu sadalījumiem, taču, acīmredzami, misijas darba stratēģija šajā laikā ir samērā līdzīga. „Ārmisijas” lasītājiem tiek sniegts labs pārskats par tā laika misijas darbiniekiem un veidiem. Kā galvenie misionāri tajā laikā tiek pieminēti „vācu apustulis Vinfrids jeb Bonifācijs, īru Patriks, skotu Kolumba, normāņu Ansgars, slāvu Kirils un Metodijs”.[1]
Šajā sadaļā galvenokārt tiks izmantots materiāls no žurnāla "Ārmisija", ko laikā no 1928. līdz 1940. gadam izdeva Latvijas ev. lut. Baznīca. Laika posmā no 1929. gada Nr. 5 (maija) līdz 1932. gada Nr. 10 (oktobra) žurnālam tiek publicēta misijas vēsture. Nevienam rakstam, izņemot priekšpēdējo un pēdējo, nav minēts autors. Pēdējo rakstu ir parakstījis bīskaps emeritus Kārlis Irbe, un tajā viņš paziņo, ka ar to arī beidz misijas vēsturi.[1] No šī ieraksta, kā arī no līdzīgā rakstības stila var secināt, ka arī visu iepriekšējo rakstu par misiju autors ir viņš. Līdz ar to, atsaucoties uz žurnāla rakstiem par misijas vēsturi, kā autors tiks minēts Kārlis Irbe. Autors piesaka misijas vēsturi šādi: „Sākot ar šo numuru pasniegsim īsas ziņas no misijas vēstures, lai lasītāji redzētu, kā Dievs misijas darbu līdz šim vadījis un svētījis”. (Kārlis Irbe, „Misijas vēsture,” Ārmisija 5 (1929): 66-70. Tā kā žurnālā ir ļoti daudzi raksti, kuriem nosaukums sākas ar „Misijas vēsture”, šeit turpmāk tiks lietots saīsinājums „MV”.)
...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Ievads."
Pirms apskatām psalmus, ir jāievēro kādi svarīgi teksti no vēsturiskajām grāmatām, kas apraksta notikumus tajā pat laikā, kad rakstīti kādi no psalmiem. 1. Laiku 16 apraksta, kā Dāvids atgādā Derības šķirstu uz Jeruzālemi. Patiecības dziesma (kas atbalsojas vairākos psalmos) aicina Israēlu vēstīt Dieva darbus tautām 16:8, dziedāt zemei un pasludināt Viņa glābšanu 16:23, un stāstīt par Viņa godību starp tautām 16:24. Lai zeme dreb Dieva priekšā 16:30, un lai tautas zina, ka Kungs valda 16:31. ...continue reading "3. Dieva stratēģiskā tauta – Psalmi un pravieši (Vecā Derība)"
Āfrika, Āzija, Eiropa, Tuvie Austrumi. Kur atrodas Jeruzāleme? Ja ietu ar kājām, tad to trīs vidū. Dievs izvēlas vienu tautu, caur kuru vēlas parādīt Savu spēku un varenību. ...continue reading "2. Dieva stratēģiskā tauta – Vecā Derība"
Bībele no vāka līdz vākam ir misionāru grāmata, jo tas ir stāsts par to, kā Dievs pats sniedzas cilvēces vēsturē, lai salīdzinātu kritušo un sacēlušos cilvēci ar sevi un atjaunotu pats savu valdīšanu pār visu radību. Šajā ziņā Dievs ir misionāru Dievs – Dievs, kurš sūta savus sūtņus, vēstnešus, un galu galā arī savu Dēlu kā sava pestīšanas stāsta aģentus.
...continue reading "1. Dieva stratēģiskais plāns Vecajā Derībā – Visas tautas"
Kristīgā misija pēc būtības ir misionāla. Kristietība nav vienīgā reliģija, kam ir misijas pārliecība. Tā šo ideju līdzdala ar islāmu un budismu, kā arī ar vairākām ideoloģijām, piem., marksismu. Misionāru reliģijas uzskata, ka viņiem ir dota absolūta patiesība, ko tad līdzdalīt citiem. Kristīgā ticība, piemēram, redz visas paaudzes uz zemes kā Dieva pestīšanas gribas objektus un uz tām attiecas Dieva pestīšanas plāns, jeb runājot Jaunās Derības valodu, uz tām attiecas Dieva valdīšana, kas sākās ar Jēzu Kristu, un tā ir paredzēta visām tautām, visai cilvēcei. Šī kristīgās ticības daļa nav tikai papildus pielikums, kristietība ir misionāra savā būtībā, vai arī tā noliedz savu būtību. ...continue reading "Kristīgā misija: pagaidu definīcija (saskaņā ar Deividu Bošu)"