Skip to content

Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām

Sākot aprakstīt misijas laikmetu, autors vispirms paskaidro, kas ir domāts ar misijas laikmetu. Tālāk viņš sniedz pārskatu par zemēm, kas nosūta misionārus, kā arī par dažādajiem misijas laukiem, kur šie misionāri nonāk.

Šo laikmetu sauc par misijas laikmetu, jo tad praktiski visas protestantu baznīcas sāk atzīt misijas darbu kā vajadzīgu un nozīmīgu. Dažādi Dieva aicināti cilvēki veidoja misijas biedrības un izsūtīja misionārus.[1] Irbe paskaidro: „Maz pamazām misijas draugi iemantoja arī atzinību baznīcas vadoņu un mācīto teologu starpā, tā ka beidzot misijas lieta tapa par baznīcas lietu”.[2] Viņš apgalvo, ka tajā laikā vairs nebija baznīcas, kas uzskatītu misijas darbu par nevajadzīgu. Kā misiju veicinošus apstākļus autors piemin garīgo atmodu, kā arī verdzības atcelšanu.[3]

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām līdz 2. Pasaules karam"

Jēzus un misija

Nākošajā numurā Irbe sniedz Jēzus sapratni par misiju. Līdzīgā veidā kā Vecajā Derībā sākotnēji tiek norādīts, ka Jēzum it kā bija misija tikai pie jūdiem (Mt 6:7, 15:21-28; Mk 7:24-30), pēc tam tomēr tiek norādīts, ka Jēzus „pasludinātam evaņģēlijam nav šaurs jūdisks, bet vispārcilvēcisks saturs. Dievs ir visas cilvēces tēvs”.[1] Lai to pierādītu, tiek citēti Jņ 4:21-24, 3:16; Mt 3:9; Lk 10; Mt 21:43; Apd 1:8; Mt 28:18-19. Autors apgalvo: „Te ir skaidri redzams, ka Jēzus ir gribējis atpestīt no grēkiem un darīt par Dieva Valstības mantiniekiem ne tikai jūdu tautu, bet visu cilvēci un ka viņš pats misijas darbu ir uzdevis saviem mācekļiem, un ka mēs nevaram saukt Jēzu par savu Kungu un Pestītāju un neņemt dalību misijas darbā. Kristīgā reliģija no misijas nav šķirama”.[2] Šī raksta beigās autors sniedz nozīmīgu pamudinājumu, ka „ikvienai kristīgai draudzei jābūt misijas draudzei un ikvienam draudzes loceklim arī misijas draugam”.[3] Pat sniedzot pārskatu par misijas vēsturi, autors cenšas motivēt žurnāla lasītājus misijas darbam. ...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Līdz 500. gadam."

Šajā sadaļā galvenokārt tiks izmantots materiāls no žurnāla "Ārmisija", ko laikā no 1928. līdz 1940. gadam izdeva Latvijas ev. lut. Baznīca. Laika posmā no 1929. gada Nr. 5 (maija) līdz 1932. gada Nr. 10 (oktobra) žurnālam tiek publicēta misijas vēsture. Nevienam rakstam, izņemot priekšpēdējo un pēdējo, nav minēts autors. Pēdējo rakstu ir parakstījis bīskaps emeritus Kārlis Irbe, un tajā viņš paziņo, ka ar to arī beidz misijas vēsturi.[1] No šī ieraksta, kā arī no līdzīgā rakstības stila var secināt, ka arī visu iepriekšējo rakstu par misiju autors ir viņš. Līdz ar to, atsaucoties uz žurnāla rakstiem par misijas vēsturi, kā autors tiks minēts Kārlis Irbe. Autors piesaka misijas vēsturi šādi: „Sākot ar šo numuru pasniegsim īsas ziņas no misijas vēstures, lai lasītāji redzētu, kā Dievs misijas darbu līdz šim vadījis un svētījis”. (Kārlis Irbe, „Misijas vēsture,” Ārmisija 5 (1929): 66-70. Tā kā žurnālā ir ļoti daudzi raksti, kuriem nosaukums sākas ar „Misijas vēsture”, šeit turpmāk tiks lietots saīsinājums „MV”.)

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Ievads."