Skip to content

Category: 5. Misijas vēsture

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām līdz 2. Pasaules karam

Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām

Sākot aprakstīt misijas laikmetu, autors vispirms paskaidro, kas ir domāts ar misijas laikmetu. Tālāk viņš sniedz pārskatu par zemēm, kas nosūta misionārus, kā arī par dažādajiem misijas laukiem, kur šie misionāri nonāk.

Šo laikmetu sauc par misijas laikmetu, jo tad praktiski visas protestantu baznīcas sāk atzīt misijas darbu kā vajadzīgu un nozīmīgu. Dažādi Dieva aicināti cilvēki veidoja misijas biedrības un izsūtīja misionārus.[1] Irbe paskaidro: „Maz pamazām misijas draugi iemantoja arī atzinību baznīcas vadoņu un mācīto teologu starpā, tā ka beidzot misijas lieta tapa par baznīcas lietu”.[2] Viņš apgalvo, ka tajā laikā vairs nebija baznīcas, kas uzskatītu misijas darbu par nevajadzīgu. Kā misiju veicinošus apstākļus autors piemin garīgo atmodu, kā arī verdzības atcelšanu.[3]

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām līdz 2. Pasaules karam"

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 16.-18. gadsimts.

Reformatori un misija 16.-17. gadsimtā

Irbem nākas atzīt, ka „lielie reformatori Luters, Melanhtons, Kalvins un Cvinglijs misijas darba laukā tiklab kā nekā nav darījuši”.[1] Tam par iemeslu ir kalpojis teoloģiskais uzskats, ka pagāni paši ir vainīgi, jo ir nocietinājuši sirdis, jo misionāri jau ir bijuši pa visu pasauli. Līdz ar to vairāk nevienu misionāru nav jāsūta.[2] Kā izņēmums tiek minēts flāms Adrians Saravija (Hadrianus Saravia, 1532-1613), kurš sākotnēji darbojās kā reformētais (Gereformeerd) sludinātājs Antverpenē, bet vēlāk pievērsās anglikāņu baznīcai un bija teoloģijas profesors Londonā.[3] Autors citē Saraviju: „Kristus vārdi „Eita pa visu pasaule un dariet par mācekļiem visus ļaudis” nav teikti vienīgi apustuļiem un seno laiku kristīgiem, bet arī mums. Šais vārdos izteiktais uzdevums vēl nav piepildīts. Vēl ir tautas, kurām Kristus evaņģēlijs nav sludināts un tāpēc mums ar to jāgādā, ka misionāri tiek izsūtīti. Ja mēs to nedarām, tad pretojamies Kristus tiešai pavēlei”.[4] Šeit var redzēt vienu no galvenajiem motīviem misijas darbam – Kristus pavēli.

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 16.-18. gadsimts."

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 500. – 1500. gads

Viduslaiku misija 500. – 1500. g.

Šis posms, 500. – 1500. g., aptver garu laika periodu, salīdzinot ar vēlākajiem laika periodu sadalījumiem, taču, acīmredzami, misijas darba stratēģija šajā laikā ir samērā līdzīga. „Ārmisijas” lasītājiem tiek sniegts labs pārskats par tā laika misijas darbiniekiem un veidiem. Kā galvenie misionāri tajā laikā tiek pieminēti „vācu apustulis Vinfrids jeb Bonifācijs, īru Patriks, skotu Kolumba, normāņu Ansgars, slāvu Kirils un Metodijs”.[1]

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 500. – 1500. gads"

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Līdz 500. gadam.

Jēzus un misija

Nākošajā numurā Irbe sniedz Jēzus sapratni par misiju. Līdzīgā veidā kā Vecajā Derībā sākotnēji tiek norādīts, ka Jēzum it kā bija misija tikai pie jūdiem (Mt 6:7, 15:21-28; Mk 7:24-30), pēc tam tomēr tiek norādīts, ka Jēzus „pasludinātam evaņģēlijam nav šaurs jūdisks, bet vispārcilvēcisks saturs. Dievs ir visas cilvēces tēvs”.[1] Lai to pierādītu, tiek citēti Jņ 4:21-24, 3:16; Mt 3:9; Lk 10; Mt 21:43; Apd 1:8; Mt 28:18-19. Autors apgalvo: „Te ir skaidri redzams, ka Jēzus ir gribējis atpestīt no grēkiem un darīt par Dieva Valstības mantiniekiem ne tikai jūdu tautu, bet visu cilvēci un ka viņš pats misijas darbu ir uzdevis saviem mācekļiem, un ka mēs nevaram saukt Jēzu par savu Kungu un Pestītāju un neņemt dalību misijas darbā. Kristīgā reliģija no misijas nav šķirama”.[2] Šī raksta beigās autors sniedz nozīmīgu pamudinājumu, ka „ikvienai kristīgai draudzei jābūt misijas draudzei un ikvienam draudzes loceklim arī misijas draugam”.[3] Pat sniedzot pārskatu par misijas vēsturi, autors cenšas motivēt žurnāla lasītājus misijas darbam. ...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Līdz 500. gadam."

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Ievads.

Šajā sadaļā galvenokārt tiks izmantots materiāls no žurnāla "Ārmisija", ko laikā no 1928. līdz 1940. gadam izdeva Latvijas ev. lut. Baznīca. Laika posmā no 1929. gada Nr. 5 (maija) līdz 1932. gada Nr. 10 (oktobra) žurnālam tiek publicēta misijas vēsture. Nevienam rakstam, izņemot priekšpēdējo un pēdējo, nav minēts autors. Pēdējo rakstu ir parakstījis bīskaps emeritus Kārlis Irbe, un tajā viņš paziņo, ka ar to arī beidz misijas vēsturi.[1] No šī ieraksta, kā arī no līdzīgā rakstības stila var secināt, ka arī visu iepriekšējo rakstu par misiju autors ir viņš. Līdz ar to, atsaucoties uz žurnāla rakstiem par misijas vēsturi, kā autors tiks minēts Kārlis Irbe. Autors piesaka misijas vēsturi šādi: „Sākot ar šo numuru pasniegsim īsas ziņas no misijas vēstures, lai lasītāji redzētu, kā Dievs misijas darbu līdz šim vadījis un svētījis”. (Kārlis Irbe, „Misijas vēsture,” Ārmisija 5 (1929): 66-70. Tā kā žurnālā ir ļoti daudzi raksti, kuriem nosaukums sākas ar „Misijas vēsture”, šeit turpmāk tiks lietots saīsinājums „MV”.)

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Ievads."