Skip to content

Misijas teorija

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām līdz 2. Pasaules karam

Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām

Sākot aprakstīt misijas laikmetu, autors vispirms paskaidro, kas ir domāts ar misijas laikmetu. Tālāk viņš sniedz pārskatu par zemēm, kas nosūta misionārus, kā arī par dažādajiem misijas laukiem, kur šie misionāri nonāk.

Šo laikmetu sauc par misijas laikmetu, jo tad praktiski visas protestantu baznīcas sāk atzīt misijas darbu kā vajadzīgu un nozīmīgu. Dažādi Dieva aicināti cilvēki veidoja misijas biedrības un izsūtīja misionārus.[1] Irbe paskaidro: „Maz pamazām misijas draugi iemantoja arī atzinību baznīcas vadoņu un mācīto teologu starpā, tā ka beidzot misijas lieta tapa par baznīcas lietu”.[2] Viņš apgalvo, ka tajā laikā vairs nebija baznīcas, kas uzskatītu misijas darbu par nevajadzīgu. Kā misiju veicinošus apstākļus autors piemin garīgo atmodu, kā arī verdzības atcelšanu.[3]

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Misijas laikmets, sākot no 18. gs. beigām līdz 2. Pasaules karam"

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 16.-18. gadsimts.

Reformatori un misija 16.-17. gadsimtā

Irbem nākas atzīt, ka „lielie reformatori Luters, Melanhtons, Kalvins un Cvinglijs misijas darba laukā tiklab kā nekā nav darījuši”.[1] Tam par iemeslu ir kalpojis teoloģiskais uzskats, ka pagāni paši ir vainīgi, jo ir nocietinājuši sirdis, jo misionāri jau ir bijuši pa visu pasauli. Līdz ar to vairāk nevienu misionāru nav jāsūta.[2] Kā izņēmums tiek minēts flāms Adrians Saravija (Hadrianus Saravia, 1532-1613), kurš sākotnēji darbojās kā reformētais (Gereformeerd) sludinātājs Antverpenē, bet vēlāk pievērsās anglikāņu baznīcai un bija teoloģijas profesors Londonā.[3] Autors citē Saraviju: „Kristus vārdi „Eita pa visu pasaule un dariet par mācekļiem visus ļaudis” nav teikti vienīgi apustuļiem un seno laiku kristīgiem, bet arī mums. Šais vārdos izteiktais uzdevums vēl nav piepildīts. Vēl ir tautas, kurām Kristus evaņģēlijs nav sludināts un tāpēc mums ar to jāgādā, ka misionāri tiek izsūtīti. Ja mēs to nedarām, tad pretojamies Kristus tiešai pavēlei”.[4] Šeit var redzēt vienu no galvenajiem motīviem misijas darbam – Kristus pavēli.

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 16.-18. gadsimts."

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 500. – 1500. gads

Viduslaiku misija 500. – 1500. g.

Šis posms, 500. – 1500. g., aptver garu laika periodu, salīdzinot ar vēlākajiem laika periodu sadalījumiem, taču, acīmredzami, misijas darba stratēģija šajā laikā ir samērā līdzīga. „Ārmisijas” lasītājiem tiek sniegts labs pārskats par tā laika misijas darbiniekiem un veidiem. Kā galvenie misionāri tajā laikā tiek pieminēti „vācu apustulis Vinfrids jeb Bonifācijs, īru Patriks, skotu Kolumba, normāņu Ansgars, slāvu Kirils un Metodijs”.[1]

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. 500. – 1500. gads"

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Līdz 500. gadam.

Jēzus un misija

Nākošajā numurā Irbe sniedz Jēzus sapratni par misiju. Līdzīgā veidā kā Vecajā Derībā sākotnēji tiek norādīts, ka Jēzum it kā bija misija tikai pie jūdiem (Mt 6:7, 15:21-28; Mk 7:24-30), pēc tam tomēr tiek norādīts, ka Jēzus „pasludinātam evaņģēlijam nav šaurs jūdisks, bet vispārcilvēcisks saturs. Dievs ir visas cilvēces tēvs”.[1] Lai to pierādītu, tiek citēti Jņ 4:21-24, 3:16; Mt 3:9; Lk 10; Mt 21:43; Apd 1:8; Mt 28:18-19. Autors apgalvo: „Te ir skaidri redzams, ka Jēzus ir gribējis atpestīt no grēkiem un darīt par Dieva Valstības mantiniekiem ne tikai jūdu tautu, bet visu cilvēci un ka viņš pats misijas darbu ir uzdevis saviem mācekļiem, un ka mēs nevaram saukt Jēzu par savu Kungu un Pestītāju un neņemt dalību misijas darbā. Kristīgā reliģija no misijas nav šķirama”.[2] Šī raksta beigās autors sniedz nozīmīgu pamudinājumu, ka „ikvienai kristīgai draudzei jābūt misijas draudzei un ikvienam draudzes loceklim arī misijas draugam”.[3] Pat sniedzot pārskatu par misijas vēsturi, autors cenšas motivēt žurnāla lasītājus misijas darbam. ...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Līdz 500. gadam."

Published on Leave a comment on Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Ievads.

Šajā sadaļā galvenokārt tiks izmantots materiāls no žurnāla "Ārmisija", ko laikā no 1928. līdz 1940. gadam izdeva Latvijas ev. lut. Baznīca. Laika posmā no 1929. gada Nr. 5 (maija) līdz 1932. gada Nr. 10 (oktobra) žurnālam tiek publicēta misijas vēsture. Nevienam rakstam, izņemot priekšpēdējo un pēdējo, nav minēts autors. Pēdējo rakstu ir parakstījis bīskaps emeritus Kārlis Irbe, un tajā viņš paziņo, ka ar to arī beidz misijas vēsturi.[1] No šī ieraksta, kā arī no līdzīgā rakstības stila var secināt, ka arī visu iepriekšējo rakstu par misiju autors ir viņš. Līdz ar to, atsaucoties uz žurnāla rakstiem par misijas vēsturi, kā autors tiks minēts Kārlis Irbe. Autors piesaka misijas vēsturi šādi: „Sākot ar šo numuru pasniegsim īsas ziņas no misijas vēstures, lai lasītāji redzētu, kā Dievs misijas darbu līdz šim vadījis un svētījis”. (Kārlis Irbe, „Misijas vēsture,” Ārmisija 5 (1929): 66-70. Tā kā žurnālā ir ļoti daudzi raksti, kuriem nosaukums sākas ar „Misijas vēsture”, šeit turpmāk tiks lietots saīsinājums „MV”.)

...continue reading "Īsa misijas darba vēsture LELB bīskapa Kārļa Irbes skatījumā. Ievads."

Published on Leave a comment on Piemēroti jeb citi motīvi misijas darbam

Ne visi misijas motīvi ir slikti jeb nederīgi. Šeit minēti kādi no motīviem, kas vadīja misionārus misijas darbā, ko varam uzskatīt par piemērotiem motīviem.

Personīgās pestīšanas un līdzjūtības motīvs

Šis motīvs uzsver personīgā lēmuma un nodošanās vērtību, bet līdz ar to tas mēdz samazināt Dieva valdīšanu garīgi un individuāli uz pestīto dvēseļu kopējo summu.

Līdzjūtība un žēlsirdība ir mūsu Dieva, kurš ir misionārs, iezīme, jo “Viņš tik ļoti mīlēja pasauli, ka sūtīja savu Dēlu.” Jņ. 3:16. Un varam lasīt vēl vairāk par Jēzu. Jēzu aizkustināja cilvēku fiziskās un garīgās vajadzības. ...continue reading "Piemēroti jeb citi motīvi misijas darbam"

Published on Leave a comment on “Netīri” jeb apšaubāmi motīvi misijas darbā

Iepriekšējā daļā bija iespēja lasīt par misijas motīviem Bībelē. Tiem vajadzētu pārliecināt ikvienu par misijas darba nepieciešamību. Tagad mēs apskatīsim kādus motīvus, kas ir bijuši misijas virzītāji vēstures gaitā, bet ne vienmēr šie motīvi ir bijuši labi un balstīti Svētajos Rakstos. Tos tad sauksim par „netīriem” jeb apšaubāmiem motīviem. Un šeit nu latviešiem ir iespēja „mazgāt rokas nevainībā”, jo vairākus motīvus mums nav bijusi iespēja realizēt vēsturiskās situācijas dēļ. Bet, droši vien, ja Latvija tajā laikā pastāvētu kā valsts un latviešiem būtu bijusi lielāka brīvība kaut kur doties, gan jau arī mēs būtu darījuši to pašu.

...continue reading "“Netīri” jeb apšaubāmi motīvi misijas darbā"

Published on Leave a comment on Misijas motīvi Bībelē

Nepietiekams pamats misijas darbam un apšaubāmi misijas motīvi un mērķi bieži ved uz neapmierinošu misijas praksi. Tiek dibinātas jaunas draudzes, bet tās ir kā Rietumu draudžu kopijas. Nevis Evaņģēlija pasludināšana, bet gan Rietumu individuālisma un vērtību pasludināšana. Tādēļ ir svarīgi apskatīt misijas motīvus, kas ir bijuši svarīgi misijas darbā.

Misijas motīvi Bībelē

Žēlsirdība

...continue reading "Misijas motīvi Bībelē"

Published on Leave a comment on 8. Misijas bibliskais pamats – kopsavilkums

Misija bibliskā skatījumā

Domājot par Bībeles tekstiem, kas atbalsta misijas darbu:

  • Ir neiespējami paņemt misijas principus jeb modeļus tiešā veidā no izolētām Rakstu vietām. Nav vienkāršoti vai acīm redzami soļi no Bībeles laika uz mūsdienu misijas praksi. Mums nav iespējams paņemt Rakstu vietu un pārlikt viens pret vienu šodienas misijas projektos, kuros mēs esam iesaistīt
  • Dažādu motīvu dēļ Draudzes vēsturē nav bijis vienots skatījums uz misijas darbu. Bībele, Vecā un Jaunā Derība parāda dažādus misijas tipus un motīvus. Pēc būtības, līdzjūtība tiek parādīta konkrētā formā saskaņā ar konkrētu situāciju. Liecība ir atkarīga no situācijas, kurā liecības devējs atrodas. Dieva darbība misijā parādās tajos kontekstos, kuros cilvēki dzīvo. Vēsture, pēc definīcijas, vienmēr ir nejauša, un nekad neatkārto to, kas jau ir bijis.
  • Mēs nevaram ņemt tikai dažus tekstus no Jaunās Derības kā pierādījumu misijas darbam, bet gan jālasa visa Bībele misioloģiski. ...continue reading "8. Misijas bibliskais pamats – kopsavilkums"

Published on Leave a comment on 7. Dieva stratēģiskais plāns – Gala rezultāts

Rev. 5:9 Viņi dziedāja jaunu dziesmu: tu esi cienīgs ņemt rakstu rulli un atvērt tā zīmogus, jo tu tiki nokauts un esi izpircis Dievam ar savām asinīm ļaudis no katras cilts un valodas un tautas un tautības.
...continue reading "7. Dieva stratēģiskais plāns – Gala rezultāts"